06
NOVIemācies lepoties ar savu zemi
2018.gads - 100 gades gads. Mūsu Latvijai, mūsu skolai. Es lepojos ar Jums visiem, ar vienotības un kopības sajūtu,ko izjūtu ,kad eju pa skolu, kad satiekos ar jebkuru no Jums, kad sarunājos ar Jums, kad sadzirdu Jūsu atbalstu mūsu kopīgām iecerēm mūsu kopīgajā darbā....
Iemācīsimies lepoties mēs katrs ar savu zemi, savu pilsētu,savu skolu !
Šoreiz lai manā vietā "runā" Sanija Vītoliņa, 12.klases skolniece. Paldies Tev, Sanija !
Direktore Pārsla Kopmane
Iemācīties lepoties ar savu zemi
Latvija, tēvzeme, dzimtene- zeme, kura man no visām ir vismīļākā. Šīs zemes robeža mūs vieno. Tik maza, tomēr tik skaista un varena zeme Latvija. Tai jau 100 gadu, bet vai varbūt tikai 100? Garš un sūrs ceļš ir mērots, lai nonāktu pie tik skaistas tagadnes. Gada beigas mums, latviešiem, ir īpašas, atceramies valsts vēsturi un vairak aizdomājamies par savām vērtībām.
Ne jau šīs zemes robeža padara mūs par tautu, to darām mēs paši, ar savu kultūru, dziesmām, svētkiem un tradīcijām. Ne visi pasaulē sapratīs Dziesmu svētku burvību: kā tas ir, kad vienus svētkus veido visa tauta, arī tie, kuri tikai ar sirdi un domām ir Latvijā. Ne visi sapratīs jocīga paskata burkānmaizi- sklandrausi. Ne visi sapratīs, kā viena tauta var veidot parku vairāku gadu garumā uz pussalas Daugavā- Likteņdārzu.
Maģiska sajūta pārņem ķermeni,kad, stāvot starp latviešu tūkstošiem, visi kā viens esam par savu komandu. Enerģijas dzirksteles, kas dzirkstī no katra latvieša ir tik sprakšķošas. Bēdas un prieks- katra emocija tik izteikta un saasināta; laimes un izmisuma robeža ir tik trausla un šaura. Tautas prieks un lepnums par savu komandu ir milzīgas. Izsakot vārdus “Mūsu zeme- Latvija!”, lepnums tikai dubultojas.
Gan jau ikviens ir pamanījis,cik iels spēks ir sportā, cik ļoti tas var vienot. Ja jau mēs spējam būt tik lepni par saviem sportistiem, tad kāpēc gan nevarētu tādi būt ikdienā par visiem latviešiem? Mēs taču esam tauta ar lielo burtu! Ja mācēsim viens otru uzmundrināt un atbalstīt tāpat vien, mums sagaidāma vēl spožāka nākotne.
Cilvēkiem patīk meklēt nepatīkamo un vainot tautu, valsti vai laikapstākļus. Latvijas simtgadē labākā dāvana gan valstij, gan tās tautai būtu lepnums- lepnums par sevi, lepnums par savu tautu, lepnums par cilvēkiem sev lidzās, lepnums par sasniegumiem. Jūs taču zināt, cik laba sajūta ir tad,kad kāds uzmundrina, paslavē un pasaka, ka lepojas! Vairosim labo sev apkārt- darīsim labus darbus un vairāk leposimies ar citu darbiem. Sāksim ar tādiem ikdienas sīkumiem kā ar pieklājību, smaidu un labu vārdu.
Ja arī kādam no mums tomēr sanāk kļūdīties, sapratīsim, ka tas ir tikai cilvēciski, no kļūdām mēs mācamies un kļūstam tikai stiprāki, labāk dosim padomu un augsim visi kopā kā vēl stiprāka un varenāka tauta!
Vienmēr, kad iepazīstinām ārzemniekus ar savu valsti, izceļam pašu labāko. Vai kādreiz esat teikuši sliktu par savu valsti citiem? Esam stundām gatavi runāt par, cik skaisti smaržo svaigi cepta maize, cik skaisti prot dziedāt un dejot latvieši, stāstām par mūsu plašajiem mežiem, kur rudenī doties sēņot un ogot, pieminam arī mūsu jūru.
Leposimies un stāstīsim arī pašiem latviešiem tikai labāko. Bet, ja šķiet, ka gribas, ko mainīt, tad apvienosimies un pilnveidosim valsti mēs paši, visi kopā! Beigsim viens otru zāģē un sāksim mīlēt!
